Šī grāmata pēta ļaunuma valdzinājumu. Kāpēc daudziem tas šķiet tik neatvairāms? Mūsu sakāpinātā interese par sērijslepkavām un nežēlības pastāvīgā klātbūtne populārajā kultūrā norāda, ka stāstiem par šaušalīgiem nodarījumiem un cilvēkiem, kuri tos paveikuši, mūsu acīs piemīt nepārvarama vilkme. Taču dr. Džūlija Šova uzskata, ka ļaunums ir relatīvs jēdziens, kas sakņojas katrā individuālā kultūrā. Vienam šķiet pilnīgi normāli ļauties seksam jau pirms kāzām, ēst gaļu vai kļūt par baņķieri, citam tas viss šķiet nepieņemami. Un, ja ļaunums ir tik cieši saistīts ar mūsu uztveri, vai var apgalvot, ka tas vispār pastāv? Šajā grāmatā Šova izmanto zinātniskus pētījumus, piemērus no tiesu prakses un popkultūras un gadījumus no reālas dzīves, lai izskaidrotu sarežģītu informāciju un koncepcijas: ļaunuma neiroloģiju, asinskāres psiholoģiju, zemisku izturēšanos darbavietā. Tajā vispusīgi aplūkota fascinējoša tēma, kam piemīt tumšs valdzinājums.
Dr. Džūlija Šova (1987) ir Londonas Universitātes koledžas (UCL) Psiholoģijas nodaļas zinātniece. Pētnieciskajā darbā, pedagoģes praksē un pildot tiesu ekspertes pienākumus, viņa no dažādiem aspektiem tiecas izprast noziedzīgu rīcību. Dr. Šova konsultējusi kriminālnoziegumu izmeklētājus, apmācījusi policistus un karavīrus un izvērtējusi dažādas noziegumu novēršanas programmas. Viņa ir viena no iniciatorēm izveidot jaunuzņēmumu Spot, kas palīdz darbiniekiem ziņot par diskrimināciju un mobingu darbavietās un darba devējiem novērst šīs situācijas. Šovas darbība atspoguļota CNN, BBC, New Yorker, WIRED, Forbes, Guardian, Der Spiegel. Kopā ar dāņu komiķi Sofiju Hāgenu viņa veido raidierakstu Bad People. Trīs grāmatu autore, divas pirmās – “Atmiņas ilūzija” (2016) un “Ļaunuma rašanās” (2019) tulkotas daudzās valodās un izraisījušas plašu rezonansi sabiedrībā.
No angļu valodas tulkojis Ilmārs Zvirgzds.
