Lasītāju komentāri

Darbība un galveno varoņu saspēles ir mulsinošas, no sākuma vēl spēju izsekot kaut cik loģiskai darbībai, tam, ka tiek uzņemta filma, ka aktieri iejūtas tēlos, ka tas viss nav reāls, bet tiek izspēlēts, bet varbūt tieši tāpēc tas ir pa īstam patiesi, un tad vienā neredzamā brīdī darbība aizved šķietami citā virzienā, pie citiem tēliem, citām problēmām, līdz galam neatrisinot pirmējo varoņu dzīves gājumu, atstājot daudzus neatbildētus jautājumus. (Publicēta 05.07.2020)

Manuprāt, vājākā no visām līdzšinējām daļām par Annu Elizabeti. Pirmkārt, lasot ir tāda sajūta, ka romāns vispār nav redzējis redaktoru un korektoru, kuri izlabotu daudzās kļūdas un sižeta aplamības. Liekas, ka uzrakstīts steigā, lai tikai būtu, ko pārdot. Kā tas var būt, ka vienā nodaļā romāna tēls iet uz slimnīcu pie meitas, bet pēc pāris nodaļām nāk uz mājām meklēt meitu un vispār nav lietas kursā, ka meita ir slimnīcā. Tādas kļūdas lasot vēl neesmu pieredzējusi nevienā darbā. Un tie tēli un antivaroņi - vispār šķiet, ka Judinas varoņiem, kas darbojas mediju un izklaides jomā, nav citu raksturu kā tikai idioti, pilnīgi tukšgalvji, rausēji un alkatas. Ja bagātnieks, tad noteikti pēdējais iznirelis. Ja tēls darbojas medijos vai grāmatvedībā, tad nicināms, nožēlojams cilvēciņš. Nedaudz noguru no tādas raksturu tipoloģijas pēdējās grāmatās. Pilnīgi nekādas detektīvintrigas, pārāk daudz slepkavību un bezjēdzīgu notikumu pavērsienu, un beigās nav pat galva jālauza, vainīgs kārtējais maniaks, kura motivācija ir diezgan neticama un neinteresanta. Vienīgais līdzpārdzīvojums, ko grāmata spēj izraisīt - ar kuru čali tad Anna beigās paliks. Tas arī ir vienīgais no sižeta, kas uzrakstīts daudz maz lasāmi - dāmu romāna stilā. (Publicēta 05.07.2020)

Cilvēkiem uzticēties ir labi. Bet var būt situācija, ka uzticies, un iegāz sevi nepatikšanās. Te nu nāk vēl viens moments: uzteicēties var, bet jāieskatās, kam tu uzticies.
http://domgraudi.blogspot.com/2020/07/greizo-spogulu-speles-rona-holsela.html (Publicēta 03.07.2020)

Jau sen nebiju lasījusi kaut ko tik dvēselisku...Grāmata liek kā smieties, tā arī raudāt. Grāmatas beigās es nonācu pie atziņas, ka Ūve ir kļuvis mīļš un tuvs arī man, tāpēc, lai nešķirtos, viņš arī turpmāk dzīvos manā grāmatu plauktā starp pašām, pašām mīļākajām grāmatām. (Publicēta 01.07.2020)

Grāmata ļoti viegli lasās uz priekšu un aizrauj tā, ka negribas likt malā. Beigas gribējās vairāk aprakstītas, bet kādu pašizdomu arī vajag :) (Publicēta 29.06.2020)

Grāmata man patika, jo ir skaidrs, ka visi nevar būt tādi, kādiem viņiem ir jābūt, kādus grib viņus redzēt ģimenē. Šī iemesla dēļ bija interesanti ieskatīties, kā var pārkāpt pāri tradīcijām un atrast savu vietu dzīvē, tāpat var arī ieskatīties, kā austrumu tradīcijas var ietekmēt sievietes, bet viņa spēj pieņemt rietumu tradīcijas.
http://domgraudi.blogspot.com/2020/06/dezorientaliste-negara-dzavadi.html (Publicēta 26.06.2020)

lasāms pirms triloģijas, jo Bada Spēles vēl tikai sāk uzņemt apgriezienus. Patīkami pārsteidza autores literārā izaugsme, jo galvenie varoņi nav tikai melni vai balti, bet ļoti cilvēcīgi - ar savām baltajām, pelēkajām un melnajām pusēm - kā dārgakmeņi ar ļoti daudzām un asām šķautnēm, atkarībā no apstākļiem, vājuma vai ciniskuma pakāpes. ĻOTI PATIKA ŠĪ GRĀMATA!!! Ceru uz filmu arī! (Publicēta 25.06.2020)

Dzīvē var būt dots daudz, bet to jāmāk izmantot. Lasot par Čārliju Čaplinu, varēja redzēt, ka viņš sevī apvienoja vairākas dvēseles, palikdams pats.
http://domgraudi.blogspot.com/2020/06/carlija-pedeja-deja-fabio-stasi.html (Publicēta 23.06.2020)

Paldies arī par brīnišķīgo un pozitīvo grāmatas prezentāciju, arī šī grāmata ir sasniegusi savu adresātu! Ļoti patīkama atklāsme, ka vēl kādam cilvēkam veidojas līdzīgas atziņas par dzīvi! Iesaku, jo pozitīvisma lādiņš uz ilgu laiku! (Publicēta 17.06.2020)

Grāmata ir interesanta. Var savādāk paskatīties uz pagātni, tagadni un nākotni. Būtiski ir tas, kā pasaule var mainīties, lai divi cilvēki satiktos.
http://domgraudi.blogspot.com/2020/06/1q84-haruki-murakami.html (Publicēta 15.06.2020)