Lasītāju komentāri

Kā lielisks piemērs franču literatūras īpašībai saukt lietas,vietas un notikumus īstajos vārdos,kā arī pēkšņi pārtraukt domu/informācijas pavedienu,liekot lasītājam šķetināt-kas tas vispār bija? Diezgan pretrunīgs,bet interesants rakstīšanas stils,kas notušē negatīvu notikumu asos stūrus,parādot savus varoņus visspilgtākajā apgaismojumā! (Publicēta 04.05.2021)

Autors,transformējot savas zaudējuma sāpes romānā,ir izcili iejuties sievietes ādā,kura ārēji ir trīsdesmitgadniece vēl trīsdesmit un cik gadus,izbaudot uz savas ādas vispretrunīgāko attieksmi no līdzcilvēku puses-skaudību,dusmas.bezspecību un apbrīnu.bet pati ar gadiem saprotot,ka nekāda Dieva dāvana šī mūžīgā jaunība tomēr nav..nākas rīkoties saskaņā ar savu dzīvi,bet pretēji ne tik tuvo cilvēku uzskatiem.. (Publicēta 03.05.2021)

Nepacietīgi gaidītais turpinājums pirmajai grāmatai. Viegli lasāma, tomēr - nobeigums bija paredzams. (Publicēta 01.05.2021)

Grāmata ļoti aizrāva, liekot "drudžaini" just līdzi galvenajam varonim. Līdz pat pēdējam brīdim tika saglabāta intriga. (Publicēta 30.04.2021)

ka latvieša viensētnieka būtība var piedzīvot kultūršoku,nonākot vidē,kur viss ir ar visiem saistīts,un visi vēlas palīdzēt,iesaistīties,utt. Tas nav jāsaprot kā nepieklājība,drīzāk dzīves un pasaules pozitīvā uztvere,ko ziemeļnieki var pamācīties,savukārt,birokrātijas peripetijas var likt no ziemeļnieka temperamenta ātri vien ielekt dienvidnieka ādā:) Bez kāzusiem neiztikt!! Tagad jau ir savādāk,bet 21.gs.1.-ajā desmitgadē viss bija tieši tā! (Publicēta 30.04.2021)

Ar britu žurnālista skalpeļa precizitāti tapis romāns,kura sižetu šķetināt ir kā iet pa koka tiltu ar iztrūjkstošiem dēlīšiem..tas ir lasītāja uzdevums-iekāpt katra varoņa kurpēs un pastaigāt,tikai ejamais ceļš ir apledojis,tas nozīmē,ka vairākkārt-ahā,vainīgais atrasts,būs par agru sapriecāts. (Publicēta 30.04.2021)

Grūti izteikt grāmatas saturu ar vārdiem. Tā vienkārši ir jāizlasa, it īpaši tiem, kas ir traģiski zaudējuši kādu tuvinieku un vaino visu pasauli notikušajā. Bieži vien, stereotipu dēl, mēs iedomājamies Dievu pavisam savādāk nekā vajadzētu. Šī grāmata palīdz ielūkoties citā pasaulē, ar pavisam citu domāšanas veidu. (Publicēta 28.04.2021)

Šo grāmatu gaidīju ļoti ilgi, jo par djatloviešiem pēdējos gados tika ļoti daudz runāts medijos. Grāmatā tiek aprakstītas vairākas iespējamās versijas par to, kas tad īsti varēja notikt tajā liktenīgajā 1959.gada dienā. Viss aprakstīts vismazākajos sīkumos- kādās drēbēs tika atrasti tūristi, viņu pēdējā atrašanās vieta un sekcijas rezultāti.
Grāmata ļoti ātri un viegli lasās, par spīti traģiskajiem notikumiem. (Publicēta 28.04.2021)

Šīs grāmatas lasīšana kopā ar saviem bērniem un notikumu pārrunāšana aizstāj vairākas skolas dienas, jo šeit runā sirdsvaloda, drosme, autore izgaismo lietas, kas ļauj mums evolucionēt gaišākos toņos. Izlasīju ~4,5 stundās šo burvīgo, aizrautīgo, sirdsgudro nīderlandietes #AnetesShāpas debijas darbu. Metafiziskas atziņas kā svaigs gaiss, atkal un atkal papildina sižetu: beigas ir jaunu lietu sākums; esi tas, kas esi, nemēģini kļūt par to, ko citi grib; "Tagad gan es noteikti esmu mirusi. Vai tu to gribētu? [...] Man šķiet vēl neesmu gatava. Vai arī esmu? Ne man par to spriest, saka māte. Es arī nedomāju, ka tam ir kāda nozīme."(312.) (Publicēta 27.04.2021)

Patika autores atklātums,tiešums,savu stipro un vājo pušu atzīšana,kļūdas un to labojumi,atziņas,apņēmība,spēja mācīties no savas pieredzes,ka arī izturība,kas bija vajadzīga,lai izietu cauri konkrētiem dzīves posmiem! (Publicēta 26.04.2021)