Romāns stāsta par zēnu, kura attiecībās ar pasauli liela loma ir iztēlei. Viņš saskata apkārt noslēpumus, notic tam, ko pats ir iztēlojies, un aizrauj līdzi arī draugus Kārli un Dārtu. Visai noslēpumainā veidā pie viņa ierodas arī vecs vīrs, kuru Andris nav saticis kopš agras bērnības, bet joprojām sauc paša izgudrotā vārdā – par Kalna Klapētāju. Andris vēlas aizbēgt no mājām un pierādīt vecākiem savu patstāvību, izsekot dīvainos “redzētājus”, kas sazinās ar neredzamo pasauli, palīdzēt Kārlim kaut ko uzzināt par mammu, kas aizgājusi no ģimenes. Viņš cenšas saprast Dārtu, kuras vecāki attiecības risina ar naudas un prestiža sacensību. Tomēr bieži viņa pārsteidzīgā rīcība noved pie kļūmēm un pārdzīvojumiem. Tad sarunu biedrs un atbalsts zēnam izrādās tieši Kalna Klapētājs un viņa suns Džeks. Kad bērni kopā ar Kalna Klapētāju dodas pārgājienā un negaidot apmaldās, viņu savādie piedzīvojumi nepadara pasauli mazāk noslēpumainu, tomēr ļauj to labāk saprast. Grāmatas darbība norisinās ļoti konkrētās Pārdaugavas vietās, kuras pētījusi arī grāmatas ilustratore. Bērni bārsta tipiskus mūsdienu valodas piesārņojuma elementus, asprātīgās ilustrācijas sasaucas ar komiksu zīmēšanas paņēmieniem. Un tomēr grāmatai piemīt sapņa estētika – sapnis, kurā savijas zēna ilgas un nojausmas, izrādās ceļvedis notikumiem reālajā dzīvē.