Savā septiņdesmit piektajā dzimšanas dienā Džons Perijs paveica divus darbus. Vispirms viņš aizgāja pie sievas kapa. Pēc tam iestājās armijā. Labās ziņas — cilvēce beidzot ir nonākusi starpzvaigžņu telpā. Sliktās ziņas — dzīvošanai piemērotas planētas ir retums, savukārt naidīgu citplanētiešu sugu, kuras tīko tās pievākt sev, netrūkst. Tādējādi nākas karot. Lai nosargātu Zemi un lai aizstāvētu tiesības uz kosmiskajiem īpašumiem, jau desmitiem gadu tālu no Zemes nerimstoši ilgst skarbs, asiņains karš. Zeme ir atpalikusi. Lauvas tiesa cilvēcei pieejamo resursu ir Koloniju Aizsardzības spēku rokās. Visiem zināms, ka, sasniedzot pensijas vecumu, var iestāties KAS. Jaunos tur neņem — šajā armijā nepieciešami cilvēki ar desmitiem gadu uzkrātām zināšanām un prasmēm. Jauniesaucamos aizved no Zemes, un atgriešanās ceļa tiem vairs nav. Tie, kas pēc divu gadu dienesta frontes līnijā ir izdzīvojuši, saņem dāsnu atlīdzību — iespēju sākt jaunu dzīvi kādā no kolonijām, kas izveidotas uz sīvās kaujās iekarotajām planētām. Džons Perijs piekrīt šādiem noteikumiem — kaut gan pašam ir tikai vāra nojausma par gaidāmo. Taču kaujas, kas noris gaismas gadu attālumā no dzimtās planētas, izrādās krietni skarbākas, nekā var iztēloties, un viņu pašu gaida vēl dīvainākas pārmaiņas. No angļu valodas tulkojis Uldis Šēns.