Lasītāju komentāri

Neuzbāzīgi izglīto par nopietnām un sarežģītām mākslas lietām, vienlaikus arī pieaugušajam ar trūcīgām zināšanām par mākslu neliekot justies kā zābakam.

Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2018/12/deivids-hoknijs-martins-geifords-attelu.html (Publicēta 22.03.2019)

Tikai neraudāt, tikai neraudāt, tikai neraudāt. Bet neraudāt nesanāk.

Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2018/11/andzela-naneti-mans-vectevs-bija-kirsu.html (Publicēta 22.03.2019)

Jāatzīst, ka neko daudz no šī romāna nebiju gaidījusi, pat baidījos izlasīt kaut ko tik salkani rozā, ka pēc tam būtu jāizēd burka marinētu sēņu. Bet biju patīkami pārsteigta, nokļūstot britu rakstnieces iedomātajā pasaulē un jaunajā tiesu sistēmas kārtībā.

Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2018/09/kerija-drurija-septita-kamera.html (Publicēta 22.03.2019)

Kopumā vērtējot, šis darbs balansē uz ļoti smalkas robežas starp vēstures faktu uzskaites grāmatu un vēsturiskās prozas darbu. Grāmatas lasīšanai noteikti vajag noskaņoties un saņemties, tas tomēr nav "trolejbusā lasāmais" darbs.

Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2018/03/viktors-sklovskis-sentimentals-celojums.html (Publicēta 22.03.2019)

Bērna skatījums uz tik absurdo dzīves modeli, kā arī izkoptie izdzīvošanas (dusmu vētru pārciešanas) veidi un vienkāršā valoda ļauj ieskatīties kādas ģimenes drāmā. Vienlaikus jaunāka gada gājuma lasītājs tiek iepazīstināts ar daļu no Padomju savienības brīžiem neizsakāmi absurdās realitātes, piemēram, kukuļi ārstiem, homeopātiem un visiem citiem, no kuriem tiek saņemts kāds pakalpojums, kā arī sanatorijas un ceļazīmju dalīšana uz tām. 

Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2017/09/pavels-sanajevs-apglabajiet-mani-aiz.html (Publicēta 22.03.2019)

Ja es būtu pusaudzis, man noteikti patiktu šī grāmata vairāk nekā tagad, esot pieaugušajam. Tajā ir piedzīvojumi, mīlestība, taisnības meklēšana. Pieaugušajam šis stāsts varētu šķist naivs un paredzams.
Plašāk blogā: http://lalksne.blogspot.com/2018/12/kerija-drurija-septita-diena.html (Publicēta 22.03.2019)

Šis ir stāsts ne tikai par noslēpumiem, kas atklājas pēc daudziem gadiem, bet, manuprāt, arī par iecietību. Šī romāna sava veida detektīva līnija atklājas burtiski pēdējās pārdesmit lappusēs. Nevajag pārprast, noslēpumu atklāšanas moments nes līdzi savu "ahā!!", bet tas drīzāk ir "ahā!" ar mazajiem burtiem, nevis tāds riktīgs "AHAAAA! OHOO!".

Plašāk blogā: http://lalksne.blogspot.com/2019/02/emma-hilija-elizabete-ir-pazudusi.html (Publicēta 22.03.2019)

Neko negribas stāstīt, jo uzskatu, ka šī grāmata tikai iegūst, ja par to zināt pēc iespējas mazāk un varat pats visu atklāt lasīšanas gaitā. Brīdī, kad arvien vairāk ir to grāmatu, kas līdzinās kaut kam jau iepriekš lasītam, turklāt lielākoties katra nākamā grāmata par tēmu ir nemākulīgs mēģinājums noķert vilni (un/vai uzvārīties), tad kaut kas jauns un citādāks ir īpaši patīkams. Tas gan nenozīmē, ka šīs grāmatas tēma būtu kaut cik patīkama. Un tomēr - lieliski uzrakstīts stāsts, biedējoši ticams un rada visnotaļ daudz pārdomu par morāles jautājumiem. (Publicēta 21.03.2019)

var lasīt, bet sižets paredzams. (Publicēta 21.03.2019)

un arī viņu vecākiem, lai zinātu, kā jūtas bērns dalītā ģimenē, kas pieņem lēmumus diezgan savtīgā veidā... šoreiz stāsts par māti un meitu, kur viens runā, bet otrs klausās. Pārmaiņas uz labo pusi rodas, kad lomas tiek mainītas, un runātājs arī tiek pie teikšanas. Tomēr galvenā tēma šajā stāstā - galvenā varone no Ludzas pārceļas uz Rīgu... kā mainās viņa, nepazaudējot savus ideālus? Labs stāsts. (Publicēta 21.03.2019)