Maskavas dienasgrāmata

Valteram Benjaminam (1892-1940) piemita unikāls talants uztvert laika un telpas gaisotni, tādēļ „Maskavas dienasgrāmata” ir fascinējošs liecinieks kultūras un ideoloģiskajai gaisotnei 20.gs. sākumā Maskavā. Dienasgrāmata atklāj Benjamina iespaidus un pārdomas ceļojuma laikā uz Maskavu (1926-1927), kurā viņš devās romantiskas pieķeršanās vadīts teātra režisorei Annai (Asjai) Lācis (1891-1979). Benjamins režisori pirmo reizi satika 1924.gadā Kapri salā Itālijā un līdz pat Benjamina nāvei viņa ir viena no nozīmīgākajam figūrām viņa dzīvē. Benjamina tuvs draugs Geršoms Šolers (1897- 1982), kurš arī pēc viņa nāves sakopojis un pirmais izdeva „Maskavas dienasgrāmatu”, atzīst - šis dokuments ir Benjamina romantisko jūtu vienlaikus nežēlīgs un patiess liecinieks.
No vācu valodas tulkojis Igors Šuvajevs.