Monogrāfijā skarti galvenokārt daiļliteratūras tulkojumi, turklāt lielākoties tie, kas publicēti grāmatu formā. Periodikā publicētais aplūkots daudz ierobežotāk, lai gan tā apjoms dažos laikposmos ir visai iespaidīgs. Bez daiļliteratūras visos periodos izdots arī daudz tehniskās, uzziņu, mācību un citas literatūras, kas bieži vien ir tulkojumi. Vēl tulkojumu jomu papildina ziņas, paziņojumi, apraksti, reklāma. Daļai šīs informācijas noteikt tulkojuma faktu ir apgrūtinoši. Tulkojumi pastāvējuši arī tādās formās kā vides plakāti, informācijas lapas, specifiski juridiskie un tiesu teksti, produktu un preču apraksti, filmu dublāžas un subtitri utt.
Pētījums ir vērsts uz tendenču, procesu un kopainas atklāsmi, bet nav uzskatāms par izsmeļošu attiecībā uz konkrētiem tulkotājiem un darbiem – tajā nav reģistrēti nedz visi tulkotāji, nedz visi tulkotie darbi, nedz katra tulkotāja pilnīgs veikums. Tāpēc iespējams, ka kādi vērā ņemami tulkotāji vai darbi nav pat pieminēti un savukārt aplūkoti tulkotāji un darbi, kas šodienas nozīmīguma aspektā varbūt nav īpašas uzmanības vērti.
