Broņislavs Valpitrs (1899–1976) ir dzimis Pristaņas sādžā Ilūkstes draudzes robežās. Jau bērnībā viņš sajuta aicinājumu uz priesterību un palika tam uzticīgs. Mācību un kalpošanas gaitas B. Valpitru veda gan cauri visai Latvijai, kalpojot dažādās draudzēs, gan uz studijām Romā. Valpitrs ir bijis Mariāņu kongregācijas Latvijas provinces priekšnieks, Rīgas Garīgā semināra garīgais tēvs un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors.
Skaudri bija padomju okupācijas gadi, kad priesteris izcieta apcietinājumu čekas pagrabos un Rīgas Centrālcietumā, līdz, notiesāts par valsts nodevību un pretpadomju propagandu, tika izsūtīts uz darba nometnēm Krasnojarskas apgabalā.
Broņislavs Valpitrs atgriezās Latvijā 1956. gadā. Neraugoties uz trauslo veselību, viņš turpināja kalpot dažādās draudzēs vēl teju 20 gadus.
Savos memuāros tēvs Valpitrs liecina ne tikai par bagātā mūža gaitām, bet arī par veselu laikmetu mūsu valsts un Baznīcas dzīvē.
