Grāmatu sērija “Latvijas vēstures mīti un versijas” ir profesionālu vēsturnieku stāstījumi un polemiskas sarunas ar žurnālistu Māri Zanderu par Latvijas vēsturē strīdīgām un maz cilātām tēmām. Sērijas grāmatā – vēsturnieks Gvido Straube un žurnālists Māris Zanders – autori apspriež situāciju 17. gadsimtā Vidzemē, kad tā bija pakļauta Zviedrijai. Šis periods vēsturiskajā atmiņā nereti tiek maldīgi vērtēts kā īpaši labs vietējiem iedzīvotājiem.
Grāmatā var rast atbildes uz jautājumiem, kādi bija Zviedrijas patiesie mērķi Vidzemē, vai tiešām zviedri gribēja te atcelt dzimtbūšanu un rūpējās par zemnieku izglītību, vai vietējie muižnieki tiešām bija zemnieku izsūcēji un varmākas, vai mācītāji bija muižnieku pakalpiņi, vai Vidzemē bija jūtamas pasaules garīgās vēsmas, vai “zviedri” vispār bija zviedri, kā zviedru laiki pierāda, ka “700 verdzības gadi” ir mīts u.c.
ēsturnieks, LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Gvido Straube saka: “Latvijas jauno laiku vēsture ir viens no tiem posmiem kopējā Latvijas vēstures stāstā, kas joprojām ir ļoti maz izpētīts un tāpēc pārpilns ar nekorektiem un nepilnīgiem faktiem, vāji vai līdz galam neargumentētiem vērtējumiem, stereotipiem, mītiem un pat aplamībām.
Šī darba uzdevums būs mēģināt iesēt šaubu sēklu lasītājā par Vidzemes toreizējo saimnieku un okupētāju labo dabu un vienlaikus parādīt, ka diemžēl ikviena okupētāja vara pāri visam tomēr stāda savas savtīgās intereses un nekādā gadījumā neiekaro kādu teritoriju, lai tās iedzīvotājiem radītu jaukus dzīves apstākļus.”
