Šēru salā atrodas vectēva māja, kurā mazdēls pavadījis daudzas jaukas vasaras brīvdienas. Bet māja uz klints tagad stāv tukša, jo vecmāmiņa ir mirusi, bet vectēvs nonācis slimnīcā.
Viena burciņa vecmāmiņas brūkleņzaptes vēl gaida viņu mājas pagrabā, un tikai mazdēls spēj vecajam, skarbajam vīram palīdzēt gan beidzamo reizi pabūt savā īstajā dzīvē, gan sagatavoties atkal satikt vecmāmiņu un atrast īstos vārdus savai mīlestībai. Zēnam ir grūti slēpt pārdrošo bēgšanu no slimnīcas, melot vecākiem, atbildēt uz jautājumu, vai cilvēks pēc nāves tiešām nonāk debesīs, tomēr viņam izdodas darīt gaišu vectēva dzīves noslēgumu.
Sāpīgā slimību, vecuma un aiziešanas tēma, kurā gaismu ienes cilvēku savstarpējā mīlestība, ir ļoti aktuāla saspringtajā mūsdienu situācijā, kurā par šiem jautājumiem jādomā gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ulfs Starks par to prot runāt ģeniāli vienkāršā, bet precīzā veidā un uzticību raisošā intonācijā.
Grāmata piemērota jaunākā skolas vecuma bērniem.
Ilustrējusi Kitija Krauzere.
No zviedru valodas tulkojusi Jolanta Pētersone.
