Džeimss Metjū Berijs (1860–1937) ir skotu rakstnieks un dramaturgs, kas pasaules slavu ieguvis, radot Pītera Pena tēlu – zēnu, kurš nevēlējās kļūt pieaudzis. Stāsts „Pīters un Vendija” pirmoreiz izdots 1911. gadā, un tā pamatā ir autora jau iepriekš sarakstītā luga „Pīters Pens” (1904).
„Pīters un Vendija” ir stāsts par brīnumainu puisēnu Pīteru Penu, kurš dzīvo Nekurnekadzemē. Tā ir burvīga sala, kur sastopamas laumiņas un nāras, kur jāuzmanās no indiāņiem un pirātiem. Mazā Vendija un viņas trīs brāļi lido līdzi Pīteram Penam uz šo fantāzijas salu, lai iepazītos ar pazaudētajiem puikām un stāstītu viņiem tik mīļās pasakas.
Kad klausies vakara pasaku, palūkojies, vai aiz loga nav manāms zēns raibu rudens lapu tērpā, jo Pīters Pens mēdz lidot virs pilsētas un meklēt pasakas, lai tās vēlāk stāstītu pazaudētajiem puikām.
No angļu valodas tulkojusi Vizma Belševica.
