20.gadsimta 20.gados līdzīgi bumbas sprādzienam uzzied Aleksandra Čaka (1901–1950) dzeja. Jaunie ritmi, agrāk nesastaptie tēli, sulīgā valoda aizrauj dzejas cienītājus, liek šausmināties vieniem kritiķiem un apskurbt citiem. A.Čaka dzejas pasaule ir bezgalīgi plaša, bet jo īpaši iezīmējas trīs tēmas – Rīga, latviešu strēlnieki, mīlestība.
Šajā izlasē pilnībā ievietots A.Čaka pirmais krājums „Sirds uz trotuāra” un „Poēma par ormani”, kā arī dzejoļi no grāmatām „Pasaules krogs”, „Mana paradīze”, „Iedomu spoguļi”, „Debesu dāvana”, „Lakstīgala dzied basu”, „Zem cēlās zvaigznes” un lielākā daļa poēmu un dzejoļu no epa „Mūžības skartie”.
Sagatavoties A.Čaka dzejas uztverei palīdzēs literatūrzinātnieka Valda Rūmnieka priekšvārds „Dzejnieka paradīze”.
Sakārtojis Valdis Rūmnieks.
