Un parādās cerība

Mani sauc Cerība Ardena, un tu noteikti nezini, kas es esmu. Bet mēs esam tikušies iepriekš — jau tūkstoš reižu.
Tas sākās, kad man bija sešpadsmit.
Tēvs aizmirsa aizvest mani uz skolu. Māte uzklāja galdu nevis četriem, bet trim. Draudzene paskatījās uz mani un redzēja svešinieci.
Lai ko es darītu, lai ko teiktu, lai kādus noziegumus pastrādātu — tu nekad mani neatcerēsies.
Tādēļ mana dzīve ir sarežģīta. Tādēļ es esmu bīstama.
“Un parādās Cerība” ir stāsts par jaunu sievieti, kuru neviens neatceras, — taču viņas stāstu jūs neaizmirsīsiet.
No angļu valodas tulkojusi Ieva Melgalve.