Šis ir Aleksandras Mariņinas piecdesmitais, jubilejas romāns.
Anastasija Kamenska pirmo reizi pēta kādu sena nozieguma krimināllietu. Notiesātais joprojām izcieš sodu labošanas iestādē.
Kopš bērnības mēs esam pieraduši ticēt, ka patiesība ir viena. Tā ir kā balts akmentiņš melnu šķembu kaudzē. Pietiek visu pārcilāt, un tu noteikti atradīsi vienīgo, neapstrīdamo, absolūto patiesību... Bet vai tā ir?
Pirms divdesmit gadiem Maskavas komunālā dzīvoklī tikusi izdarīta trīskārša nežēlīga slepkavība, nogalināti abi vecāki un bērns. Aizdomās turamais pats ieradies atzīties. Viņš aizturēts, notikusi izmeklēšana un tiesa.
Senā notikuma krimināllieta nonākusi leģendārās operatīvās darbinieces, šobrīd atvaļinātās Anastasijas Kamenskas un jaunā žurnālista Pjotra Kravčenko rokās. Puisis uzskata, ka notiesātais nav bijis īstais vainīgais, viņu "iegāzuši", un tiecas atmaskot izmeklētājus. Tads arī noskaidrojas, ka ikvienu šajā notikumā virzījusi sava patiesība, kas savukārt radījusi tūkstošiem melu veidu...
Tulkojusi Dace Kārkliņa
