Es droši vien ne ar ko īpašu neizceļos pārējo pasažieru acīs, jo daru tieši to pašu, ko visi, – katru dienu dodos uz darbu, plānoju tikšanās, pārlūkoju veicamo darbu sarakstu. Bet izskats var būt mānīgs.
KATRU DIENU VIENS UN TAS PATS.
Reičela katru rītu vienā laikā brauc ar vilcienu uz Londonu. Viņa zina, ka tas ikreiz apstāsies pie sarkanā signāla, vietā, no kuras paveras skats uz tuvējo māju dārziem.
Sievietei pat šķiet, ka viņa pazīst kādas mājas iedzīvotājus, kurus ir nodēvējusi par Džesu un Džeisonu. Šī laulātā pāra dzīve liekas tik jauka un saskanīga. Ak, kaut pati Reičela varētu būt tik laimīga!
LĪDZ ŠODIENAI.
Un tad viņa ierauga kaut ko satriecošu. Tikai īsu brīdi, pirms vilciens atkal dodas tālāk, taču ar to pietiek. Tagad viss ir mainījies, un Reičelai rodas iespēja iesaistīties to cilvēku dzīvē, kurus līdz šim viņa bija redzējusi tikai no tālienes.
Nu viņa varēs pierādīt, ka nav tikai garāmbraucoša meitene vilcienā...
No angļu valodas tulkojusi Aija Čerņevska.
