Dora jau no paša sākuma zināja, ka nebūs viegli mīlēt Kristoferu. Bohēmas pārņemtu gleznotāju, kuram allaž neveicās ar iedvesmas noķeršanu. Tomēr jaunā sieva mācījās sadzīvot ar vīra īpatnībām un mākslinieciskajām dīvainībām - mācījās pieņemt Kristofera svārstīgo garastāvokli. Starp viņiem valdīja absolūta sapratne. Tomēr, jaunā mākslinieka iedvesmai bija vajadzīgs kas vairāk. Ar katru jaunu dienu Dora nonāca tuvāk skaidrībai, kas ir vīra iedvesmas avots, līdz beigās atklājās viņa tumšākie noslēpumi... Un tad, paliek tikai viens neatbildēts jautājums - kāda ir iedvesmas cena?
Vai mīlestība ir upurēšanās un sevis ziedošana? Vai kādu mīlot mēs zaudējam tiesības būt tādi kā esam? Un, ja nu otrs mūs tikai izmanto? Varbūt, mēs esam tikai viņa ego “lāpītājs” un “iedvesmas avots”?
