1896. gads, Rīga. Vēlā rudens vakarā Vērmanes dārzā pie strūklakas gaida kāds elegants, labi ģērbies kungs. Taču drīz vien viņu aplenc divi tumši tēli... Incidentu pamana naksnīgā pastaigā iznākusi dāma, kura, ar pūlēm pati izvairījusies no draudīgajiem svešiniekiem, steidzas ziņot policijai par savādo atgadījumu...
Šādi aizsākas jaunās autores Ljetas Putānes romāns “Apraktais mēness”, kura pirmajās lappusēs tiek pieteikta vēsturiska kriminālintriga. Galvenie varoņi šķetina ne tikai slepeni atstātā zīmītē izlasāmu noslēpumainu norādi, bet arī sarežģītus politiskus jautājumus. Stāstā iesaistās atjautīgā Anna un viņas vieglprātīgais brālēns Georgijs, kā arī dedzīgā Zenta – viņas sapnis ir patstāvīga Latvijas valsts, par ko cariskās Krievijas provincē vēl reti kurš aizdomājas...
Romānā spriedzi rada aizraujošu mīklu minēšana, pazuduša manuskripta meklēšana un krievu slepenpolicijas maldināšana.
Saistoša ir jaunās rakstnieces prasme radīt sižeta vēsturisko fonu, kā arī kriminālintrigas risināšana un veiksmīgs atrisinājums.
