Viņa bija skaista un talantīga. Kurzemes augstāko aprindu rīkotajās ballēs viņas pusmāsa Šarlote izcēlās kā graciozāka dejotāja, taču skatītāju kvēlākie aplausi vienalga tika mazajai un piemīlīgajai Dorotejai. ,,Šis bērns reiz lauzīs daudzu sirdis”, atzina Kurzemes valdnieks Ernsts Johans fon Bīrons, i nenojauzdams, ka vieglprātīgais pravietojums drīz skars paša dēlu.
Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema piedzima 1761. gada 3. februārī Mežotnē, kur viņas tēvs Johans fon Mēdems apsaimniekoja tobrīd pagalam nolaistu muižu. Kad jaunavai tuvojās astoņpadsmitais gads, liktenīgas sagadīšanās dēļ viņā ieskatījās Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris fon Bīrons – 37 gadus vecāks, divreiz šķīries un vairāku ārlaulības bērnu tēvs. Ar likumīgiem mantiniekiem Bīronam neveicās, un steidzīgi noslēgtās laulības galvenais uzdevums, protams, bija pēcnācēju radīšana. Kā no zila gaisa klēpī iekritusī milzu bagātība un hercogienes tituls žilbināja. Tikai pēc laika, kad cita pēc citas pasaulē ieradās trīs Bīronu meitas un beidzot arī troņmantnieks, kurš diemžēl agri nomira, Dorotejas rozā sapņu burbuļi saplīsa, un sekoja sāpīga vilšanās…
Kļuvusi par valdnieci, daiļā hercogiene tika ierauta politisko kaislību virpuļos, jo dzīvoja laikā, kad hercogiste pamazām, bet neglābjami zaudēja neatkarību. Mēģinādama mainīt uz labu tēvzemes likteni, Doroteja vairākkārt iesaistījās diplomātiskās misijās, kuras viņai deleģēja apolitiskais vīrs, un ar savu patīkamo raksturu, gudrību un, protams, arī ārējo pievilcību iekaroja Eiropas aristokrātijas pārstāvju simpātijas.
"Es neticu, ka uz zemes jelkad būtu bijusi kāda sieviete, vairāk cienīga būt dievināta," par hercogieni Doroteju teicis apgaismības laikmeta franču diplomāts Šarls de Taleirāns.
