1945. gada 31. maija naktī no Brno pilsētas tiek izdzīti vācu tautības pilsoņi, kam jādodas tā sauktajā Brno nāves gājienā. Gera Šnirha, dažus mēnešus vecas meitiņas māte, kopā ar pārējām sievietēm, bērniem un sirmgalvjiem, dodas pretī nezināmai nākotnei. Nogurdinošais gājiens beidzas Pohorželices nomalē netālu no Austrijas robežas, kur daudzus izdzītos pievārē tīfa un dizentērijas epidēmija. Taču Gerai izdodas paglābties piespiedu darbā Dienvidmorāvijā, kur viņa paliek arī tad, kad deportāciju vilnis ir beidzies. Pēc Čehoslovākijas pilsonības atgūšanas viņa atgriežas dzimtajā pilsētā, kur pieredz vēl citus divdesmitā gadsimta otrās puses vētrainos notikumus. Tomēr romāns ne tikai uzdod sāpīgus jautājumus par vainu, atmaksu un piedošanu starp čehiem un vāciešiem, bet arī pievēršas mātes un meitas attiecībām, nesapratnei starp dažādām paaudzēm un neiespējamībai tālāk nodot savu personīgo pieredzi.
No čehu valodas tulkojusi Sandra Nikuļceva.
