“Šī grāmata ir vērīgs jēdzīgi bezjēdzīgās eksistences īssavienojuma traģikomisks spoguļattēls. Visuma pirmsākums nav tikai kāds pareizs Gars, kas manifestē telpu, laiku, zvaigznes, likumus, tie ir arī putekļi, kustīgi organismi, un daži no tiem ir līdzīgi cilvēkiem, kuru prātos līdzīgi plosās vārdi un jūtas. Mēs visi klupdami krizdami kaut ko gribam. Šīs iegribas ir kā putni prātā; kādam, par laimi, tie ir gājputni, citiem — diemžēl — pastāvīgi sabiedrotie, un ārstēšanās ir piespiedu akts jeb sadursme…
Grāmatas varoņu dzīves ir arī ikkatra lasītāja dzīve. Lasot citus, mēs pārdzīvojam sevi, mācāmies sevi. Virtuāli piedzīvojot viņu jūtas, iepazīstam sevi — no malas, no iekšas, no augšas.
Šajā grāmatā, kas vēsta par cilvēku lidojumu kosmiskajā gaļas mašīnā, viņu sirdīs ir kāda neapzināta svētīga asinszāle, kas meklē “to, nezin ko”, vēlas iesēties un uzdīgt, ar smaržu un jēgu.” Pēteris Kļava.
“Rakstniece Guna Roze prozas darbam “Sadursme” ir izvēlējusies savdabīgu formu — tas ir romāns, kuru veido cits citu papildinoši deviņi stāsti. Darbība notiek vienā dienā, taču katrai konkrētās dienas epizodei ir sava attiecību priekšvēsture. Romāna varoņi, pakļaudamies impulsīvām iegribām, pat neiedomājas, ka viņu rīcība var izraisīt tālejošas sekas, kas ne tikai atsauksies uz līdzcilvēku dzīvi, bet būtiski ietekmēs viņu turpmāko likteni. Guna Roze ar prasmīgi izraudzītām detaļām, lieki nemoralizējot, precīzi atsedz mūsdienu Latvijas ikdienu, cilvēku savstarpējās attiecības un tās vērtības, kas viņiem ir svarīgas.” Gundega Blumberga.
“Kā dzīvē, tā mākslā mani piesaista ceļš, krustceles un nejaušības. Visbiežāk nekas nav tā, kā izskatās, un savas izvēles mēs labprāt norakstām uz apstākļiem. Par to arī ir “Sadursme” — mana trešā grāmata pēc stāstu krājuma “Zemenes ar pienu” (2004) un romāna “101. kilometrs” (2015).” Guna Roze.
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.
