Lietuva, 1941. gads. Apmaiņā pret paša un iemīļotās – skaistās ebrejietes Juditas – drošību Vincents noslēdzis Fausta cienīgu vienošanos ar SS virsnieku: viņš fotografēs – “taisīs mākslu” par dzimtenes ciemos un mežos notiekošajām ebreju masu slepkavībām. Vai abu sargājamā, aizliegtā mīlestība nenonāks pārāk krasā pretrunā ar šaušalīgo, no mīļotās slēpjamo uzdevumu? Izmantojot fotogrāfiju kā metaforu, Sigits Paruļskis nesaudzīgi atklāj daudzu savu tautiešu pasivitāti un samierināšanos ar Lietuvas nesenās vēstures tumšākajām lappusēm.
Sigits Paruļskis (1965) ir viens no ievērojamākajiem Lietuvas mūsdienu rakstniekiem. Viņš studējis lietuviešu valodu un literatūru Viļņas Universitātē, publicējis rakstus un recenzijas ietekmīgākajos Lietuvas laikrakstos un žurnālos, tulkojis no krievu un angļu valodas, kā arī pasniedzis radošo rakstniecību Viļņas Universitātē, bet pašlaik strādā par pasniedzēju Viļņas Mākslas akadēmijā. Pirmo dzejas krājumu izdevis 1990. gadā, tam sekoja citi, kā arī eseju krājumi, īsstāstu krājums un seši romāni. Par saviem darbiem saņēmis visas prestižākās Lietuvas literārās balvas. Romāns “Tumsa un partneri” saņēmis Sugihara fonda Tolerances balvu, Lietuvas Nacionālo prēmiju mākslā un literatūrā, kā arī Baltijas Asamblejas balvu.
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.
