Marija ir Marija, viņai nekad nav ienācis prātā, ka viņas bezjēdzīgo dzīvi izglābs vīrietis, kurš viņu mīlēs līdz nāvei. Ir tikai pašas ceļš, pašas maldi un sīkie saprāta uzplaiksnījumi. Pašas elles un pašas paradīzes, kas visas norisinās tepat uz zemes, tepat šajā dzīvē, kurā tepat vien būs jāatbild un jāsaņem par visu...
“Ūdens mirdzēšana” ir romāns vīzija par jauna eksistences lauka meklējumiem — pusmūžā viss ir šķietami jau izdzīvots, tomēr piepildījuma apvāršņi joprojām atrodas aiz biedējoši nesasniedzamā horizonta. Romāna varone — jeb, precīzāk, varones, jo galvenais tēls veidots metaforiskā pavairojumā kā nebeidzamā spoguļattēlu virknē, katram apzināti rādot citus vaibstus, — soli pa solim pārstaigā bijušo un, ikreiz no jauna līdz sāpēm sasprindzinot redzi, lūkojas pēc tālākceļa.”
Dace Sparāne-Freimane
