Romāns “Dievs, piedod!” daļēji ir izdomāts, daļēji balstās uz kāda šofera dēla — viņam šodien ir pāri septiņdesmit — stāstījumu par atrasto meitenīti koferī. Toreiz Latgalē, viņu pagastā, cilvēki bija uztraukušies un rosījās kā skudras. Skrēja no mājas uz māju ar jauno ziņu — bērns koferī. Tas vēl nebija pieredzēts. Gina Viegliņa atzīst: “Vienmēr esmu domājusi, kā māte, sieviete varēja — un var arī šodien — pamest savu miesas augli? Kāpēc pameta savu bērniņu, kuru gaidīja veselus deviņus mēnešus? Pēc ilgām pārdomām pievērsos meitenes priekšteču dzīves gājumam, kas kā bumerangs skāra ikvienu no viņiem. Arī atradeni.” Romāns “Dievs, piedod!” aizsāk kādas ģimenes sieviešu hroniku, kas aptver četras paaudzes, un faktiski ir romāna “Atradene un eņģelis” (izdota apgādā “Jumava” 2016. gadā) pirmā daļa.
Tatjanas Zubarevas vāka mākslinieciskais noformējums.
