Rakstnieka Jāņa Ūdra astotā grāmata stāsta par vienu no Latvijas izcilākajām sievietēm – rakstnieci, publicisti un politiķi, kuras nopelni Latvijas nosargāšanā valsts pirmajos gados joprojām nav pilnībā novērtēti – Ivandi Kaiju (īstajā vārdā Antonija Lūkina, 1876–1942).
Šis ir pirmais Jāņa Ūdra romāns par sievieti, par viņas centieniem ieņemt vīrietim līdzvērtīgu vietu ne vien ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē, bet arī attiecībās. Mūsdienu lasītājus var pārsteigt fakts, ka Ivandes Kaijas literārie darbi, piemēram, tolaik novatoriskais un skandalozais romāns “Iedzimtais grēks” (1913), pirms simt gadiem tika dēvēti par pornogrāfijas propagandu.
Romāns vēsta arī par divu spilgtu personību – Ivandes Kaijas un viņas vīra, izcilā ārsta un pētnieka Fēliksa Lūkina – psiholoģisko konfrontāciju, cīnoties par dominējošo lomu ģimenē. Cīņu, kas kļūst nenozīmīga Pirmā pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu kontekstā.
Autors iedziļinājies arī rakstnieces draudzībā ar Raini un Aspaziju, un spēcīgs romāna vektors ir Ivandes Kaijas un Kārļa Ulmaņa platoniskās mīlas stāsts.
Jāņa Ūdra romāns “Ivande Kaija. Sievietes dzelme” apliecina pielūgsmi sievietes neizsmeļamajai pievilcībai, dvēseles dziļumam un gara spēkam.
