"Viņa māte un māsa zina, ka Vilks guļ cietumā, pat ja īstais vārds ir īslaicīga ieslodzījuma vieta, bet ko maina īstie vārdi, ja logiem ir restes, metāla durvis ar actiņu un viss, kas atrodas tikai četrās sienās. Viņas ir izstiepušās gultā, viņas nodreb, zinot, ka Vilks ir viens, viņas pieceļas. Viņas iedomājas, kā ir gulēt aiz restēm septiņpadsmit gadu vecumā, bet neviens nevar pa īstam iztēloties vakarus šādās vietās."
Gluži kā Pola Varlēna dzejolī, no kura aizgūts grāmatas nosaukums, šajā stāstā par ģimeni, ko veido Fēniksa un viņas bērni - Vilks un Paloma, ir daudz melnu lappušu, bet Natašas Apanā rakstības stils vērš visu uz gaismu, kas plūst no zilām un mierīgām debesīm, uz maigumu, kas galu galā spēj vienot šo ģimeni.
No franču valodas tulkojusi Inta Geile-Sīpolniece.
