Vai kādreiz esat domājuši par to, cik vērta ir cilvēka dzīvība? Torīt mana brāļa dzīvība bija kabatas pulksteņa vērtībā.
1941. gadā piecpadsmitgadīgo Līnu gaida iestāšanās mākslas skolā, pirmās satikšanās un viss, ko spēj dāvāt vasara. Taču kādu nakti Līnas mājās ielaužas čekisti, lai viņu kopā ar māti un jaunāko brāli deportētu uz Sibīriju. Līnas tēvs ir nošķirts no ģimenes, notiesāts uz nāvi un ieslodzīts cietumā. Viss ir zaudēts.
Līna bezbailīgi cīnās par izdzīvošanu un cieši apņemas: ja paliks dzīva, tad par godu savai ģimenei un neskaitāmiem tūkstošiem citu deportēto iemūžinās visu pieredzēto zīmējumos un atmiņu pierakstos. Viņa ļoti riskē, nododama tālāk savus zīmējumus, cerēdama, ka tie, iedami no rokas rokā, sasniegs viņas tēvu un aiznesīs viņam ziņu, ka sieva un bērni vēl ir dzīvi.
Moku ceļš Sibīrijā ir garš, un Līnai, tāpat kā citiem, dienu pēc dienas palīdz izturēt neticams gribasspēks, mīlestība un cerība. Taču – vai ar mīlestību pietiks, lai izdzīvotu?
Romāns “Starp pelēkiem toņiem” liek aizrauties elpai, saviļņo līdz sirds dziļumiem un parāda, cik brīnumains var būt cilvēku gara spēks.
Rūta Šepetis (Ruta Sepetys) ir dzimusi un augusi Mičiganā, ASV. Viņas tēvs ir lietuvietis, kopā ar saviem vecākiem atstājis Lietuvu Otrā pasaules kara beigās, bēgot no padomju okupācijas. 1941. gadā Baltijas valstis Lietuva, Latvija un Igaunija nozuda no pasaules kartes un atkal parādījās tajā tikai 1990. gadā. Par to tiek stāstīts reti, un Rūta savā grāmatā ir vēlējusies runāt to simttūkstošu baltiešu vārdā, kuriem Staļina represijas atņēma visu.
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.
