“Šī ir grāmata par teritoriju, kur pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados — okupācijas stagnācijas zenītā – bija iespējams uzturēties ikvienam. Ja vien cilvēks spēja izdarīt izvēli. Alternatīvā dzīve kā brīvības ilūzija, iekšējā dzīve — kā brīvības slēdzene. Grāmata, kas nerotaļājas ar laikmeta ainiņām un butaforiju, bet ietiecas cilvēka pamatos, būtībā. Gundega Repše.
“Padomju Latvijas laiks atstājis ne tikai anekdotes, bet arī mītus. Tostarp par to, ka cilvēks arī krātiņā var būt brīvs, ja viņš vēlas tāds būt. Doma, protams, ir universāla visiem laikiem un vietām, vien dažbrīd tā īpaši aktualizējas. Tomēr — vai cilvēks, atsakoties no krātiņa, no kura viņš turklāt atkarīgs, īstenībā nebūvē sev visriņķī vēl biezākus mūrus? Un, ja tā, ko šajā mazajā brīvības pleķītī vispār iesākt?” Guntis Berelis.
“Astoņdesmitajos gados, Padomju Savienības norieta posmā, oficiālo ideologu radītie teksti arvien vairāk atgādināja ar realitāti nesaistītu mitoloģisku konstrukciju, parodiju par mītu. Starp jauniem cilvēkiem, kuri izvēlējās nepiedalīties, bija arī garīgo meklējumu ceļu gājēji. No valstiskajiem mītiem viņi norobežojās ar savējiem, pēc patiesības tiekdamies ne vien ārpus iekārtas uzspiestā dzīvesveida, bet arī ārpus ikdienišķās materiālās un racionālās pieredzes. Izvēlēdamies no vēstures līkločiem atšķirīgu garīguma vektoru, viņi tāpat kļuva par vēstures daļu.” Vents Zvaigzne.
“Kad dumpiniekus sakropļo lēģeros, bet mazāk dumpīgos pulēto sekciju interjerā izspiego programmas Vremja visu redzošā acs, daži no pilsoņiem ver meža durvis, lai kļūtu par brāļiem. Tur purva kraukļi ir vadātāji. Un vējš, kas notrauc ābeļu ziedus, ir rāgānu rokas. Lai atrastu durvis uz brīvību, vispirms jānokāpj sevī. Tur nonāksi labirintā, kurā bīstamāks par sistēmu izrādīsies tu pats.” Andra Manfelde.
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.
