"Ezis un lapsa" (pilnā nosaukumā – "Ezis un lapsa. Eseja par Tolstoja vēstures redzējumu") varētu nebūt Berlina filozofiski nozīmīgākais darbs, taču droši vien ir atpazīstamākais. Eseju Berlins iesāk, atsaucoties uz sengrieķu dzejnieka Arhiloha rindu: "Lapsa zina daudz lietu, bet ezis zina vienu lielu lietu." Izmantojot to kā atspēriena punktu, autors piedāvā visus dižos cilvēces domātājus – filozofus, rakstniekus, dzejniekus, zinātniekus, māksliniekus (iespējams, cilvēkus vispār) – iedalīt "ežos" un "lapsās". Eži ir tie, kas pakļauj visu vienam centrālam redzējumam (piemēram, Platons, Paskāls, Dostojevskis), savukārt lapsas – tie, kas "rosās vairākos līmeņos, pievēršoties dažādiem pieredzējumiem un objektiem (piemēram, Šekspīrs, Aristotelis un Džoiss).
"Eža un lapsas" tulkojums ir pirmā grāmata, ko izdevusi Latvijas Jesajas Berlina biedrība. Tulkojums veikts no otrā esejas izdevuma angļu valodā, kuru sakārtojis un rediģējis Berlina draugs un redaktors vairāku desmitgadu garumā Henrijs Hārdijs. Grāmatā iekļauts arī kanādiešu autora, akadēmiķa un bijušā politiķa Maikla Ignatjeva ievads, kā arī vairāki pielikumi. Tāpat Henrijs Hārdijs uzrakstījis tieši latviskajam izdevumam veltītu priekšvārdu.
Tulkojis Valdis Ābols.
