Vai uz pasaules ir tāda vieta, kur beidzot drīksti būt pats — tāds, kāds esi, neizlikties, neizdabāt, necensties mantas, statusa, panākumu un citu viedokļa dēļ? Tibo saprot, ka valdzinošā Florānsa ideālo Pasaules centru iztēlotos gluži citādu — kā mūžīga karnevāla līksmi un bezrūpību. Vai tas nozīmēs vientulību?
“Lilijas Berzinskas pasakā “Pasaules centrs” Tibo teic — “Es gan par Pasaules centru vairāk iztēlojos vietu, kurā valda klusums.” Tieši klusumā ir šī stāsta maģija. Piepildītā, pārlaicīgā, pasakainā. Klusuma atbilde mūsu skaļajam un ārišķīgajam laikmetam. Lilija Berzinska dāvājusi mums cilvēkmīlestības un bijības pilnu brīnumainu pasaku. Mēs esam dzīvi — signalizē Pelēkais tornis.” (Nora Ikstena)
Autores ilustrācijas.
