Atkārtoti izdots Sandras Kalnietes autobiogrāfiskais romāns “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, kurā atainotas Kalnietes ģimenes vēstures traģiskākās lappuses – izsūtījums uz Sibīriju. Grāmata ir tulkota angļu, vācu, franču, itāļu, flāmu, somu, zviedru, japāņu, krievu un albāņu valodā un saņēmusi plašu atzinību.
"Nav tādas ģimenes Latvijā, kurai nebūtu sava stāsta par Sibīriju un par tuviniekiem, kuri tās aukstajos plašumos pazuduši bez vēsts. Šie stāsti ir tik līdzīgi. Mainās tikai darbojošās personas, bet izsūtījuma laiks un vieta, mocības un beztiesiskums ir vieni un tie paši. Man bija četri gadi un seši mēneši, kad atgriezāmies Latvijā. Ko es mazs bērns toreiz varēju zināt par ciešanām? Tās man tika aiztaupītas. Īsto Sibīriju iepazinu no savu vecāku un viņu draugu stāstījumiem, kas man šķita kā baisas pasakas, kurās darbojās ļauni briesmoņi un labajiem varoņiem tika uzlikti neiedomājami pārbaudījumi, kurus tie izturēja, par balvu saņemdami to visgaidītāko - atļauju atgriezties Latvijā. Patiesību es sapratu vēlāk, būdama pieaugusi. Grāmatas virsraksts Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos atspoguļo kādu patiesu epizodi. Izvešanas priekšvakarā brālis manai mammai uzdāvināja smalkas augstpapēžu kurpes, kurām bija lemts kļūt par viņas vienīgajiem apaviem pirmajā Sibīrijas gadā. Šis tēls man šķiet dziļi simbolisks, jo tajā apvienojas nesavienojamais - trauslums un rupjš spēks, neaizsargātība un beztiesīgums, eiropeiskais, civilizētais un drausmīgā Sibīrijas īstenība." (Sandra Kalniete)
