“Čaks un laiks” ir Silvijas Radzobes grāmata, kas izdota Zanes Radzobes redakcijā. Tā būtu citādāka, ja to pabeigt būtu bijis lemts autorei pašai. Grāmatai bija skaidra iecere, bet ne struktūra, atsevišķas tās daļas bija nepabeigts melnraksts. Pabeidzot iesākto, Zanei bija svarīgi, lai tā tomēr būtu Silvijas Radzobes grāmata.
Monogrāfija strukturēta četrās daļās ar apakšnodaļām, un katrai no tām ir atšķirīga tēma: Čaks Krievijas Pilsoņu kara laikā, Čaks attiecībās ar daiļo dzimumu, Čaks un Rīga, “Mūžības skartie”. Šajā grāmatā ir atklāts tāds Čaks, kādu viņa mīļotāji nepazīst un kas, iespējams, šokēs – Čaks, kas aģitē par padomju varu; Čaks, kuru ideoloģisku iemeslu dēļ nemīl neviena no mūžam mainīgajām varām; Čaks, kas drīzāk ir ciniķis, nevis lirisks mīlētājs… Čaks, kas nevis vienkārši raksta, ko redz un jūt, bet mākslinieks, kurš savai profesijai pieiet ļoti nopietni, sistemātiski veidojot savu stilu, studējot gan sava laika, gan klasikas lielmeistarus.
Atšķirīgās nodaļas spilgti atklāj Silvijas Radzobes kā pētnieces īpašo vietu Latvijas literatūrzinātnieku vidū. Viņas plašās zināšanas par Eiropas un krievu kultūru ļauj viņai spoži interpretēt dzeju, analizējot tās tēmas un tēlus, atklājot Čaku kā intelektuālu un ļoti sarežģītu mākslinieku. Viņas pārliecība, ka māksla ir cieši saistīta ar savu laiku un arī humanitārās zinātnes jābalsta faktos un pierādījumos, nevis minējumos un labticīgos pieņēmumos, vainagojusies ar skrupulozu vēsturisku pētījumu,kas rāda Čaku sava laika – sociālo, politisko, mākslas procesu - kontekstā.
Monogrāfija izdota ar Rīgas domes un Valsts kultūrkapitāla mērķprogrammas KULTŪRelpa finansiālu atbalstu.
