Daugavpilī dzimušais mūziķis (pianists, komponists) Oskars Stroks, kurš pēc izcelsmes pārstāv vienu no Latvijas vēsturiskajām mazākumtautībām – ebreju kopienu – savas dzīves laikā ir bijis saistīts gan ar bijušās cariskās Krievijas Sanktpēterburgas kultūrvidi, gan arī pēc Latvijas valsts nodibināšanas lielāko daļu sava mūža nodzīvojis Rīgā. Stroka kā mūziķa profesionālās darbības izvēle bija saistīta ar populārās mūzikas un mākslas jomu, kas dažādu iemeslu dēļ Latvijā visa 20.gadsimta garumā kā patstāvīgs kultūrslānis pastāvēja dažādos periodos atšķirīgos sabiedrības uztveres kontekstos, kuriem pienācīga uzmanība līdz šim nav bijusi veltīta akadēmiskajā pētniecībā.
2013.gada 6.janvārī atklājot Strokam veltīto piemiņas plāksni Rīgā, Tērbatas ielā, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Dr.art.Ojārs Spārītis pirmo reizi pauda Stroka personības un radošā mantojuma oficiāli pozitīvu novērtējumu mūsdienu Latvijas valstī.
Tomēr autora līdzšinējie vērojumi, interesējoties par Stroka radošā mantojuma uztveri, ļauj secināt, ka Stroks joprojām ir sava veida margināla figūra Latvijas kultūrvēsturē un līdz pat šodienai nav tikuši atbildēti vairāki jautājumi.
Strādājot pie monogrāfijas, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Jānis Kudiņš veicis Stroka radošās darbības faktu precizēšanu un pārbaudi, tai skaitā dažādos Rīgas, Sanktpēterburgas un Daugavpils arhīvos, apzinājis un iepazinis tekstus par Stroku un viņa mūziku, kas atrodami gan dažādos manuskriptos un grāmatās, gan preses publikācijās (vairākos simtos drukāto un elektronisko mediju izdevumos dažādās valstīs).
Jāņa Kudiņa monogrāfija piedāvā objektīvā kultūras konteksta analīzē, izmantojot dažādas kultūras, kultūras atmiņas, populārās mūzikas teorijas un izpētes metodes, balstītu vispusīgu vērtējumu Oskara Stroka radošajam mantojumam pagātnē un mūsdienās.
