Rucavas iedzīvotāji rūpīgi glabā iepriekšējo paaudžu atstāto kultūras mantojumu, kas kalpo kā uzskates līdzeklis jaunās paaudzes un Rucavas viesu iepazīstināšanai ar 19.gs. nogales – 20. gs. vietējām sadzīves tradīcijām, bet zinātniekiem ir unikāla iespēja fiksēt saglabāto materiālu.
Etnogrāfes Aijas Jansones kultūrvēsturiskajā pētījumā bez rakstaino adījumu attīstības gaitas raksturojuma un 228 Rucavā uz vietas līdz mūsdienām saglabāto cimdu pāru (72 pirkstaiņi (pīrstiņi), 127 dubultie cimdi (dubulteņi) un 29 dūraiņi) foto un rakstu zīmējumiem sniegti praktiski ieteikumi Rucavas cimdu adīšanā. Pētījumā ir pievērsta uzmanība adījumu vēsturiskajai attīstībai un iemesliem, kāpēc adījumi bijuši atvērti jauninājumiem, kā uz to ietekmi atstāja gan politiskie, gan sociālekonomiskie, gan kultūras attīstības procesi, kam bija noteicošā loma rokdarbu attīstībā gan internacionālā, gan lokālā mērogā. 21. gs. sākumā etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju laikā Rucavas un Dunikas pagastos pētījuma autore fiksēja 67 pirkstaiņus, 73 dubultos cimdus, 39 dūraiņus. No šī vākuma izdevumā ievietoti 179 adījumu fotoattēli un 20 rakstu zīmējumi. Izdevumu veido 5 nodaļas. 1. nodaļā Dr. hist. Aija Jansone ieskicē Rucavas adījumu izcelsmi un vēsturisko attīstību, kuru vienmēr ir ietekmējuši ekonomiskie apstākļi (sabiedrības ekonomiskais attīstības līmenis); psiholoģiskie faktori (cilvēka tieksme pēc atjaunotnes, estētisko un sociālo vērtību demonstrēšana) un zinātnes un tehnikas attīstība (iespēja veidot apģērbu, izmantojot jaunākos zinātnes atklājumus un jaunākās tehnoloģijas). Nodaļa ilustrēta ar 97 attēliem. 2.-4. nodaļās “Pirkstaiņi”, “Dūraiņi” un “Dubultie cimdi” ievietoti 228 Rucavā uz vietas konstatētie cimdi, tostarp 72 pirkstaiņi (pīrstiņi), 29 dūraiņi un 127 dubultie cimdi (dubulteņi), to vākšanas laikā tapušie foto uzņēmumi un Ingas Tapiņas rakstu zīmējumi. Jāpiebilst, ka ziņu vākšana par minētajiem cimdiem, aizsākās 2005.-2008.g. etnogrāfu zinātnisko ekspedīciju laikā, bet vēlākos gados šai materiālu vākšanas darbā aktīvi iesaistījās arī Rucavas tradīciju klubs, Rucavas Amatniecības kopa un tradīciju kopa “Rucavas sievas”. 5. nodaļā Latvijā pazīstamā adīšanas prasmju pārzinātāja Ziedīte Muze sniedz praktiskus ieteikumus Rucavas cimdu adīšanā. Nodaļa ilustrēta ar 35 attēliem. Teksta tulkojums angļu valodā paver iespējas šo nozīmīgo kultūras mantojumu popularizēt arī ārvalstīs.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
