Andrievs Niedra (1871–1942) ir ievērojams latviešu rakstnieks, rakstījis arī dzeju, lugas, kritikas, mūža otrajā pusē pievērsies atmiņu vēstījumiem. Grāmatas, kurās atspoguļota viņa pretrunīgā un līdz galam neizvērtētā sabiedriskā darbība, pēdējos gadu desmitos izdotas atkārtoti. Lasītājiem mazāk zināms ir atmiņu apkopojums “Mana bērnība un mani puikas gadi”, kas pirmo reizi turpinājumos publicēts laikrakstā “Latvis” 1926. un 1930. gadā, bet grāmatā izdots 1943. gadā Rīgā un 1977. gadā trimdas apgādā “Gauja”. Šī ārzemju izdevuma priekšvārdā vēsturnieks Andrievs Ezergailis norāda, ka Niedras atmiņām ir ievērojama vēsturiska nozīme. Arī Niedras biogrāfijas pētnieks Āris Puriņš uzskata, ka tās “izteiksmes krāsainības un intelektuālo prātojumu ziņā ir drošā vietā starp šī žanra latviešu literatūras pērlēm”.
“A. Niedra ir atstājis būtisku ieguldījumu latviešu literatūrā, kultūrā, bijis gan slavināts, gan pelts, saukts gan par tautas nodevēju, gan pravieti. Šajā grāmatā varat ielūkoties viņa biogrāfijas bērnības un jaunības lappusēs, tomēr tās nav tikai viena cilvēka bērnības atmiņas, tās nav tikai stāsts par Andrievu Niedru bērnībā un skolas gados, tās ir laikmeta atspoguļojums, iespēja ielūkoties caur konkrēta cilvēka atmiņu prizmu plašākā kultūrvēsturiskā situācijā.”
Linda Zulmane, Mg. philol., Liepājas Universitātes HMZF lektore, grāmatas priekšvārda autore.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
