Valmiermuiža – no turīga īpašuma līdzās nelielai pilsētai līdz vietai, kur sākās pirmā sabiedriskā kustība, kas lika pamatus latviešu nacionālajai atmodai un atjaunotnes kustībai visā Baltijā. Par šiem un citiem Valmiermuižas vēsturiskiem pagrieziena punktiem un personālijām, tostarp pirmo sievieti vēsturiski nozīmīgo personību Latvijas vēsturē – ģenerālieni Magdalēnu Elizabeti fon Hallarti – var uzzināt Dr. art. Jāņa Kalnača jaunajā grāmatā „Valmiermuiža”, kas ir kulminācija vairāk nekā 40 gadus vērienīgam pētījumam. Grāmata vienlaikus ļauj izskanēt Valmiermuižas atdzimšanas stāstam, ko palīdz veidot aktīva vietējā kopiena sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību.
Valmiermuižas kultūrvēsturiskais mantojums pēdējo 20 gadu laikā fascinējis daudzus pētniekus, tomēr Dr. art. Jāņa Kalnača grāmata ir pirmais tik apjomīgais pētījums. Tajā apkopota informācija par Valmiermuižas īpašniekiem, starp kuriem ir arī Lielbritānijas karaļa Čārlza III priekštecis Holšteinas-Bekas princis Pēteris Augusts Frīdrihs, tāpat grāmatā var uzzināt par nomniekiem un viesiem, apbūvi un saglabāšanas centieniem. Faktoloģisko informāciju papildina arī bagātīgs materiāls ar vizuālām laikmeta liecībām – fotogrāfijām, portretiem, vēstulēm un citiem dokumentiem. Monogrāfijā izmantoti materiāli no Latvijas, Igaunijas, Vācijas un Krievijas muzejiem un krātuvēm, kā arī privātkolekcijām.
Tulkotāja vācu valodā: Agnese Bergholde-Wolf.
Tulkotāja angļu valodā: Stella Pelše.
Māksliniece: Inese Hofmane.
